GULPI
This word is from the Spanish golpe. gulpí to beat up gulpí to hit, to strike ginulpi ng pulis beat up by police Ginulpi nila ako. They beat me up. The Commission on Filipino Language is currently...
View ArticleBURGIS
This word is from the Spanish burgués. burgis bourgeoisie, the middle class burgis bourgeois In the Philippines, this word often has a negative connotation. As of 2018, the Commission on Filipino...
View ArticleHIGPIT
hig·pít higpit tightness mahigpit tight, tightly mahigpit na hawak tight grip higpit strictness, severity mahigpit strict, severe MGA KAHULUGAN SA TAGALOG higpít: matibay na pagkakapinid o pagkakatali...
View ArticleLIKÔ
li·kô likô curve, bend Lumikô ka dito. Make a turn here. Likô! Turn! likó-likô zigzag paliku-liko winding, tortuous, sinuous MGA KAHULUGAN SA TAGALOG likô: lihis sa pagiging tuwid o sapád likô:...
View ArticleHELE
Héle ng Ina sa Kaniyang Panganay héle lullaby kanta (awit) na pampatulog sa bata song for putting children to sleep Mga Halimbawa ng Hele Examples of Tagalog Lullabies Sanggol kong anak ng giliw...
View ArticleBUGBOG
bugbóg: to beat up, pummel Binugbog ng lalaki ang kanyang asawa. The man beat up his wife. MGA KAHULUGAN SA TAGALOG bugbóg: panggagarote, pangbambu, aldabis, asod, palo, hampas, hambalos, dakdak...
View ArticlePALIKPIK
palaypay, bahagi ng isda na ginagamit sa paglangoy palikpik fin palikpik ng isda fin of a fish hasang ng isda gill of a fish kaliskis ng isda fish scales ulo ng isda fish head MGA KAHULUGAN SA TAGALOG...
View ArticleBURGESYA
This word entered the Philippine vocabulary as the Spanish burguesía. burgésya bourgeoisie Bourgeoisie is a French term used most often to refer to the middle class of society. MGA KAHULUGAN SA TAGALOG...
View ArticleMARUNONG
root word: dúnong (knowledge) marúnong learned, smart marunong to know how (to do a certain skill) Marunong siya. He’s smart. = She’s smart. (He/She knows how to do it.) Marunong ka bang mag-gitara? Do...
View ArticleLUMBAY
lumbáy, malumbay: sad, mournful, depressed kalumbayan: grief, sorrow, sadness KAHULUGAN SA TAGALOG lumbáy: lungkot, hapis, dalamhati, pighati, tamlay, pagdaramdam nalumbay: nalungkot kalumbayan:...
View ArticleAGOSTO
AgostoAugust Buwan ng Wikang Pambansa sa Pilipinas National Language Month in the Philippines Magkita tayo sa Agosto. Let’s see each other in August. Kailan sa Agosto? When in August? sa unang araw ng...
View ArticleKARUNUNGAN
root word: dúnong karunúngan wisdom karunúngan knowledge, talent, ability karunúngang bayan folk wisdom katutubong tradisyon native tradition mga salawikain / kawikain proverbs sawikain proverbs...
View ArticleDUNONG
dúnong: knowledge marúnong: learned, intelligent karunúngan: wisdom, knowledge; talent, ability KAHULUGAN SA TAGALOG dúnong: katalinuhan, katalasan ng isip, katalisikan, unawa, intindi dúnong:...
View ArticleMARTES
This word is from the Spanish language. Martes Tuesday Martes Santo Holy Tuesday (the Tuesday before Easter Sunday) Ngayong Martes This Tuesday Darating ako sa Martes. I’ll be arriving on Tuesday....
View ArticleMIYERKULES
This word is from the Spanish miercoles. Miyerkules Wednesday Miyerkules ng Abo Ash Wednesday (the Wednesday 40 days before Easter Sunday) Miyerkules Santo Holy Wednesday (the Wednesday before Easter...
View ArticleSAPUPO
sapúpo: lap, to sit on the lap KAHULUGAN SA TAGALOG sapúpo: sapó, salo sapúpo: pag-upô sa kandungan o sa hita, katulad ng gawa ng batà Inihilig ng dalawang kamay ng babae ang sapupong nakalungayngay na...
View ArticleTIKWAS
tik·wás MGA KAHULUGAN SA TAGALOG tikwás: nakataas ang isang dulo ng bagay na mahabâ tikwás: mababà ang gawing likod, gaya ng tikwas na karitela dahil sa bigat ng karga itikwás, magtikwás, tumikwás *...
View ArticleBUBUYOG
Ang bubúyog ay isang uri ng kulisap. A bee is a type of insect. bubúyog bee, honeybee mga bubúyog bees A person described as a bubúyog is likely aggressive. KAHULUGAN SA TAGALOG bubúyog: kulisap...
View Article